Akācijas.

To jaunie stumbri un zari klāti asiem ērkšķiem. Un pavasarī šie ērkšķainie zari uzzied tik kupliem mīkstiem ziedu ķekariem! It kā ērkšķiem šis bezgalīgais un viegli ievainojamais maigums būtu jānosargā. Mani mīļākie ziedošie koki – akācijas. Kāda dāvana – būt tur un sajust šajos kokos sevi pašu. Mazliet noreibt no smaržas un mazliet skumt par…

Marta, Amēlija un Māsiņas gaidīšana.

Marta gaida. Un Amēlija gaida. Tik mīļi, gaiši un priecīgi gaida! Es zinu, ka tas ir ļoti laimīgs bebītis, kuru gaida tik ļoti un tik gaiši. Marta staro, un ne tikai gaidību laikā.  Man šķiet, ka šis starojums ir cieši saistīts ar to, ka Marta ļoti mīl dzīvi un savu ģimeni. Un cik jauki, ka…

Emmiņai 3 mēneši

Nu kā lai to apraksta? To bezgalīgo mīļumu un savstarpējo uzticēšanos, kas burtski virmo gaisā, esot kopā ar šo ģimeni. Man šķiet, to var sajust, raugoties bildēs, kuras tapa, kad Emmiņa svinēja  3 mēnešu jubileju. Es vienmēr esmu tik laimīga sastapt cilvēkus, kas MĪL. Viens otru, savus bērnus, dzīvi un to, ko dara. Es redzēju,…

…kamēr Emmiņa gulēja diendusu…

Kamēr Emmiņa gulēja diendusu, izmantojām laiku, lai noķertu jaukos, taču jaunajiem vecākiem diezgan retos un tāpēc vēl jo svarīgākos brīžus divatā! Padzert kopā tēju, paturēt otra roku, paklusēt un paskatīties acīs, varbūt pabužināt matus…vai var būt vēl kas svarīgāks šobrīd? 

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Manam 14 gadus vecajam dēlam šonedēļ jāuzraksta sacerējums par to, kas ir Latvija tieši viņam. Paziņkāroju, ko tad viņš raksta. Būdams diezgan tiešs un godīgs pusaudzis, viņš atbildēja, ka Lavija ir forša, bet viss tas patriotiskais bullšits, ko nākoties dzirdēt apkārt, esot stipri pārspīlēts. Hmm…  Izdzirdu sevi sākam moralizēt…uff, kurš gan nezina, kas tas ir…